Par Mums

svg visualization green notes underline putvejini

“Nonākot Miķeļa Valtera ielas galā pie Jūrmalas parka, uz brīdi apstājies. Apstājies un ieklausies! Nav vajadzīga bagātīga iztēle, lai izdzirdētu skaņas plūstam pat tad, kad koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” nekāds koncerts nenotiek. Skaņas plūst samtaini, it kā senu dienu seģenē ietītas, un tomēr – kā gaišas atmiņas, kurās jūras balss mijas ar mūziku.”

Andžils Remess (žurnālists, publicists)

svg visualization brown notes seperator putvejini

Atjaunotais koncertdārzs ”Pūt, vējiņi!” ir mūsdienīga kultūras telpa Liepājas Jūrmalas parka teritorijā – plaši un ērti pieejama pilsētas iedzīvotājiem un saistoša tās viesiem.

Ilgi gaidītā koncertdārza rekonstrukcijas mērķis ir bijis atjaunot vairāk nekā gadsimta senu vasaras festivālu un koncertu rīkošanas tradīciju mūzikas galvaspilsētā Liepājā. Šoreiz jau mūsdienīgākās skaņās un ievērojamākos mērogos.

Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"
visualization stage full concert hall koncertdārzs performance

Saglabājot objekta vēsturisko novietojumu, funkcionalitāti un pielietojumu, kā arī tehnisko koncepciju, ir tapis jauns koncertu, izrāžu un citu publisku pasākumu rīkošanas komplekss kopumā ar 1400 sēdvietām (34 sēdvietas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem).

Projekta arhitekta Mikus Lejnieka vadībā koncertdārzā ir izbūvēta lielāka koku dēļu skatuve ar akustisko koka paneļu sienām, augstāk pacelts jumts, uzcelta jauna divstāvīga ģērbtuvju ēka, kā arī izveidota ērtāka skatītāju piekļuve koncertdārzam, to integrējot Jūrmalas parka kopējā teritorijā. “Pūt, vējiņi!” atbilst visām 21.gs. pasākumu rīkošanas prasībām un iespējām, nodrošinot pasākumu apmeklētājiem labāku skaņu un redzamību kā iepriekš.

Papildus koncertdārza izbūvei ir tapuši jauni vides objekti – Kāpa, vēja rādītājs – Pūtvējiņi un Dzintars ar knausi  – kā “Pūt, vējiņi!” reprezentācijas zīmes.

Vēsture

historic photo scanned first Libau liepaja putvejini koncertdārzs

1875

  “Pūt, vējiņi!” pirmsākumi meklējami vēl 19.gs. beigās, kad 70.gados slavenā arhitekta Marka Paula Berči vadībā tiek uzsākta pirmās Liepājas koncertestrādes būve (kā daļa no Liepājas Kūrmājas kompleksa). Koncertestrādi ar nelielu skatuvi atklāj 1875.gadā. Tā daudziem pilsētas kūrviesiem  (cilvēkiem, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā), kā arī pašiem pilsētniekiem kalpo par iemīļotu kultūras baudīšanas un atpūtas vietu.

*attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas “Zudusī Latvija”. Oriģināls LNB krājumā

historic picture black and white building concert hall koncertdārzs massive

1928

Krievijas Impērijas gados koncertestrādē kļūst par šauru, un jau Latvijas pirmās Republikas laikā (1928.gadā) vecā estrāde pēc Liepājas Filharmonijas biedrības pasūtījuma tiek pārbūvēta. Būves arhitekts ir Latvijā pazīstamais Pauls Kundziņš (projekta autors 1926. gadā uzceltajai VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku estrādei Rīgā, Esplanādē). 

Diemžēl koncertestrādei nav lemts ilgs mūžs. II Pasaules kara laikā tā tiek pilnībā nopostīta.

Par vecās Kūrmājas koncertestrādes beidzamajiem darbības gadiem laikraksts “Kurzemes Vārds” tālajā 1926. gadā raksta: “Vasaras vakari mūsu skaistajā jūras malā bez simfoniskiem koncertiem būtu jau grūtāk iedomājami, jo visas pagājušās sezonas jau dod labāko liecību par to, cik ļoti šie koncerti ir iezīmējušies daudzo klausītāju sirdīs kā visas sabiedriskās dzīves nepieciešams un neatvairāms papildinājums.”

1964

Karam noslēdzoties, Liepājā palēnām atplaukst kultūras un koncertu dzīve, tāpēc 60.gadu sākumā tiek pieņemts lēmums brīvdabas koncertestrādi Jūrmalas parkā atjaunot. 1964.gadā pēc arhitekta Pētera Milzarāja projekta tiek uzbūvēta jauna estrāde, kurai tiek dots šobrīd jau par leģendāru kļuvušais nosaukums “Pūt, vējiņi!”. Tās nosaukums tiek izvēlēts, liepājnieku vidū izsludinot konkursu, kurā piedalās vairāk nekā 500 liepājnieku.

Koncertestrādes atjaunošanas idejas autors un arī būvniecības iniciators ir tā laika Liepājas pilsētas izpildkomitejas Kultūras nodaļas vadītājs Rihards Rubīns.

Ar vērienu notiek arī koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atklāšana – 1964. gada 21. jūnijā atklāšanas koncertā piedalās vairāk nekā 600 Liepājas pašdarbības kolektīvu dalībnieki.

Tolaik jaunuzceltā “Pūt, vējiņi!” koncertestrāde ir tikai viena no divām Latvijā funkcionējošām koncertestrādēm ar jumtu.

historic judges liepaja dzintars crowd

1967

“Pūt, vējiņi!” ļoti ātri kļūst par populāru vasaras festivālu, koncertu un kultūras pasākumu vietu. Jau estrādes atklāšanas gadā šeit norisinās pirmais lielais populārās mūzikas festivāls “Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojums”. Tas pulcē izpildītājus no visām trim Baltijas republikām. Pēc pāris gadiem festivāls iegūst jaunu nosaukumu “Kad tiekas draugi”. Savukārt 1967.gadā nu jau tradicionālais estrādes mūzikas pasākums beidzot tiek pie Latvijas mūzikas vēsturē leģendārā nosaukuma “Liepājas dzintars”.

performance stage lights putvejini liepaja dzintars concert hall koncertdārzs

1970 – 80

  70. un 80. gados koncertestrāde “Pūt, vējiņi!” un festivāls “Liepājas dzintars” vairs nav iedomājami viens bez otra. Pavisam ātri “Liepājas dzintars” no lokāla pašmāju konkursa pārvēršas par visas Latvijas estrādes mūzikas spoguli, padarot atpazīstamus jaunos talantus arī tālu aiz mūsu valsts robežām. “Pūt,vējiņi!” skatuvi steidz iekarot radošā jaunatne, neformālo kustību pārstāvji, mūziķi un klausītāji no visas valsts, piešķirot festivālam īpašu, tikai “Liepājas dzintaram” raksturīgu brīvības garu un padomju gados tik ļoti nepieciešamo radošās kopības gaisotni. Viņu vidū ir tādas grupas kā “Līvi”, “Zodiaks”, “Sīpoli”, “Odis”, “Bet bet”, “Prāta vētra”, “The Satellites”, “Time After Time”, “Zig Zag”, “Hospitāļu iela” u.c.

flowers railing koncertdārzs putvejini concert hall dated old

1990

    Pēc brīvvalsts atjaunošanas “Pūt, vējiņi!” estrādē ir uzstājušies gandrīz visi latviešu populārās mūzikas izpildītāji, tāpēc nu ir kārta pasaules zvaigzēm. Uz “Pūt, vējiņi!” skatuves dēļiem liepājniekiem beidzot ir iespēja savām acīm redzēt un dzirdēt tādus mūzikas grandus kā Jan Gilan, Slade, Suzi Quatro, Mango Jerry, Kim Wilde, Londonas gospeļu kori u.c. Šajā laikā koncertestrādē paralēli notiek arī pašmāju zaļumballes, brīvdabas izrādes, koncerti un humora šovi, taču laika zobs estrādes celtnei liek par sevi manīt, un “Pūt, vējiņi!” atliek vien pacietīgi gaidīt savu atdzimšanu.

Galerija