Atjaunotais koncertdārzs ”Pūt, vējiņi!” ir ekskluzīva, mūsdienīga kultūrtelpa Liepājā, starp jūru un pilsētas vēsturisko centru – Liepājas Jūrmalas parka teritorijā – plaši un ērti pieejama pilsētas iedzīvotājiem un saistoša tās viesiem.

Tā ir būtiska Liepājas nemateriālā kultūras mantojuma daļa, kam ir nenovērtējama nozīme Latvijas kultūras un mūzikas vēsturē.

Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” ir gan mūsdienīga kultūras norišu vieta Liepājā, gan vienlaikus arī domāšanas veids, mūzikas un brīvības templis. Tas ir simbols jaunajiem laikiem, kur kultūra ir bijusi nozīmīgs instruments Latvijas tautas pašapziņas attīstībā. “Pūt, vējiņi!” ir bijusi un vienmēr būs drosmīga vieta.

Ilgi gaidītā koncertdārza rekonstrukcijas mērķis ir bijis atjaunot vairāk nekā gadsimta senu vasaras festivālu un koncertu rīkošanas tradīciju mūzikas galvaspilsētā Liepājā. Šoreiz jau mūsdienīgākās skaņās un ievērojamākos mērogos.

Saglabājot objekta vēsturisko novietojumu, funkcionalitāti un pielietojumu, kā arī tehnisko koncepciju, ir tapis jauns koncertu, izrāžu un citu publisku pasākumu rīkošanas komplekss kopumā ar 1400 sēdvietām (34 sēdvietas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem).

Projekta arhitekta Mikus Lejnieka vadībā koncertdārzā ir izbūvēta lielāka koku dēļu skatuve ar akustisko koka paneļu sienām, augstāk pacelts jumts, uzcelta jauna divstāvīga ģērbtuvju ēka, kā arī izveidota ērtāka skatītāju piekļuve koncertdārzam, to integrējot Jūrmalas parka kopējā teritorijā. Savukārt māksliniekiem radīti komfortabli un mūsdienu prasībām un normām atbilstoši apstākļi. Koncertdārza interjers veidots atbilstoši iekštelpu un dārza teritorijas dizaina konceptam, ko izstrādājis arhitekts Agris Padēlis‑Līns.

Papildus koncertdārza izbūvei radīti arī jauni vides objekti – Kāpa, vēja rādītājs – Pūtvējiņi, Dzintars ar knausi un festivāla “Liepājas dzintars” emblēma  – kā  “Pūt, vējiņi!” reprezentācijas zīmes. To autors ir metālmākslinieks Reinis Kuncītis.

Kultūrvēsturiskā objekta “Pūt, vējiņi!” atjaunošana ir ieguldījums ne tikai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, bet arī kurortoloģijas tradīciju atjaunošanā Liepājā.

Lai vēturiskā kultūrvieta tiktu atjaunota un labiekārtota, lielu daļu savas artavas ieguldījusi ne tikai Liepājas pilsētas pašvaldība un būvniecības nozares speciālisti, bet arī SIA “Liepājas latviešu biedrības nams” kolektīvs un tā valdes locekle Vita Hartmane.

Savu atjaunošanu koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” svinēs ar vērienīgu atklāšanas koncertu “Atgriešanās” šā gada 27. maijā. Pateicoties SIA “Liepājas latviešu biedrības nams” sadarbībai ar Valsts SIA „Latvijas Televīzija”, interesentiem, kuri nevarēs būt klātesoši koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atklāšanas koncertā, būs iespēja to izbaudīt pie TV ekrāna – šā gada 17. jūnijā, pulksten 21.05, LTV1 kanālā.

Koncertdārza “Pūt vējiņi!” atklāšanas koncerta laikā, 27. maijā tiks atklāta arī Goda liepājnieka Andžila Remesa grāmata, kas veltīta koncertdārza “Pūt, vējiņi!” vēsturei. Izdevumu, kurā burtos un attēlos izstaigāts koncertdārza, kas autora ieskatā ir vieta, “kur dvēsele dzied”, piedzimšanas, augšanas, kulminācijas, norieta un pārtapšanas garais ceļš, veidojusi izdevniecība “Kurzemes Vārds”.

Andžila Remesa tekstu papildina Ulda Brieža, Andra Gertsona, Huberta Stankeviča, Egona Zīverta un citu autoru fotogrāfijas, kas lasītāju aizved gan uz festivāla “Liepājas dzintars” koncertiem, gan citām norisēm koncertdārzā. Saturu papildina arī festivāla statistika un ieskats “Pūt, vējiņi!” pārbūves procesā.

Grāmatas dizainā izmantots Šrēdera difuzors, kas ir jaunās skatuves akustiskais elements, bet tās vāki ir kā simbolisks betona mūris, uz kura katrs lasītājs turpat koncertdārzā varēs savākt iecienītāko mūziķu autogrāfus, tādējādi veidojot savu, unikālo “Pūt, vējiņi!” atmiņu albuma dizainu.

Nozīmīgs notikums būs arī festivāla “Liepājas vasara” atgriešanās savās vēsturiskajās mājās – Liepājas Jūrmalas parkā, atjaunotajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, kur trīs koncertos klausītājiem tiks dāvāta plaša žanru, stila un laikmetu bagātība.

Atbilstoši koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atdzimšanas lielajam brīdim, Liepājas Simfoniskais orķestris trijos vērienīgos koncertos godinās trīs fundamentālas Kurzemes kultūras galvaspilsētas mūzikas tradīcijas – simto jubileju piedzīvojošo Liepājas operas tradīciju ar operas galā koncertu Atvara Lakstīgalas vadībā, 140 gadus ilgstošo simfonisko tradīciju ar Vestarda Šimkus un Gunta Kuzmas koncertprogrammu, un vairāk nekā pusgadsimtu dimdošo rokmūzikas tradīciju ar leģendāro grupu “Pērkons”. Šie koncerti plānoti 2. jūlijā, 5. un 27. augustā. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs.

Jūnijā koncertdarzā “Pūt, vējiņi!” ar  koncerttūri “Vidēji glīts” uzstāsies populārā apvienība “Bermudu divstūris”, sava jaunā albuma prezentācijas koncertu “Pie vienas uguns” sniegs sajūtu grupa “The Sound Poets”, bet Ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem ar dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertu priecēs Kurzemes pūtēju orķestri. Savukārt Latvijas lielāko teātru, tai skaitā arī Liepājas teātra aktieri piedāvās Rūdolfa Blaumaņa visiem zināmo lugu “Skroderdienas Silmačos”, Imanta Strada režijā. Savu 60 gadu jubileju ar muzikāli krāšņu koncertu atzīmēs arī leģendārais dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, bet jūliju ieskandinās grupu “bet bet” un “Labvēlīgais Tips” 30 gadu jubilejas koncerti. Bērnu un jauniešu auditorijai jūlijā ieplānota rokopera “Mauglis” un “Tutas lietas” koncerts. Savukārt augustā koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” uzņems leģendāro maestro Raimondu Paulu un izcilo Latvijas Radio bigbendu, kuru muzikāli dzirkstošajā programmā dzirdēsim arī Latvijā zināmus un mīlētus solistus – Daumantu Kalniņu, Elzu Rozentāli un ģitāristu Aivaru Hermani. Ar savu stāvizrādi “Vienreiz jau var” viesosies arī harizmātiskā personība Baibu Sipeniece–Gavare, bet savu jubileju ar koncertu “Mana svētku diena” atzīmēs lieliskā latviešu dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Olga Rajecka. Augusta beigās liepājniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja dzirdēt slavenās disko grupas “BONEY M” dziesmas programmā –  „The Sounds of Boney M”. Bet tas nav viss, teju ik dienu notikumu kalendārs tiek papildināts, tāpēc interesentiem iesakām aktuālo informāciju meklēt: www.putvejini.com.

Atjaunotā koncertdārza atklāšanas pasākumu ietvaros, līdz 10. jūnijam Biedrības nama izstāžu galerijā bez maksas skatāma vēsturiska fotoizstāde „Koncertdārza „Pūt, vējiņi!” mirkļu atspulgi”

Izstāde veidota par godu leģendārās koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atjaunošanai un atdzimšanai pavisam jaunā veidolā. Tajā aplūkojamas vēsturiskās fotogrāfijas, kas aicina atcerēties un iepazīt leģendāro kultūrvietu pagājušā gadsimta nogalē un tā laika liecības – festivālu “Liepājas dzintars”, “Liepājas vasara” un “Rok’n’roll visām paaudzēm” artefaktus.

Fotoizstādes mērķis ir atgādināt liepājniekiem un pilsētas viesiem par koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” neizdzēšamo nozīmību un personībām, kuras šo vietu padarījušas par Latvijas rokmūzikas katedrāli. Izstāde veidota balstoties uz fotogrāfu – Andra Gertsona, Edmunda Dobeļa un Jāņa Jansona – fiksētajiem fotomirkļiem, kuros notverts Liepājas vēju dvestais bohēmas un brīvības gars.

Ceļš uz koncertdārzu ”Pūt, vējiņi!” vedīs pa “Slavas aleja”

Mirkli pirms koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atklāšanas koncerta “Atgriešanās”, 27. maijā pulksten 18.00, iepretim vides objektam “Spoku koks” notiks “Slavas alejas” atklāšanas pasākums.

Pirms 16 gadiem, 2006. gada 12. maijā ar krāšņu koncertu atklāja Latvijas 1. Rokkafejnīcas izloloto ideju – “Slavas aleju” Zivju ielā. Toreiz tajā tika uzņemti 50 mūziķi un grupas.  2013. gada 18. maijā Aleju papildināja ar septiņām jaunām “Slavas zīmēm”, arī šogad, pēc esošo zīmju pārvietošanas uz Jūrmalas parku, “Slavas aleju” papildinās ar septiņām jaunām “Slavas zīmēm”, kuras jau pagājušā gada nogalē izgatavojis mākslinieks, kurš ir arī visu iepriekš uzstādīto plākšņu dizaina autors, Reinis Kuncītis.

Jau no maija vidus ceļš uz koncertdārzu “Pūt, vējiņi!” vedīs pa “Slavas aleju”, kurā kopumā būs izvietotas 64 mūziķu un grupu goda plāksnes. No tām 42 ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā, 15 plāksnes esošām un bijušām mūzikas grupām un 7 zvaigznes plāksnes mūziķiem, kas laikā, kad tika izgatavotas šīs “Slavas alejas” zīmes, savus zvaigžņu ceļus min jau aizsaulē.

Par mūziķu un grupu uzņemšanu “Slavas alejā” lemj žūrijas komisija, kuras sastāvā ir mūziķi Aivars Hermanis, Igo, Māris Žigats, Valdis Skujiņš, Guntars Račs, muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, žurnālists Sandris Vanzovičs, kā arī Latvijas 1. rokkafejnīcas “Reiterna nams” saimnieks un “Slavas alejas” idejas autors Raivo Mediņš.