Vai tu zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tutai ir ieplānots koncerts? Tad viss sāk notikt galīgi garām! Bet tas nekas, jo beigu beigās tā ir vēl jautrāk. Nāc uz Tutas šīs vasaras koncertu un uzzini, kā Tutai, slinkajai Tutai, Lapsai un pārējiem muzikālajiem un dejojošajiem draugiem klāsies ačgārnajā dienā.
Šovasar jau ceturto reizi norisinās Tutas vasaras koncerttūre, kurā mazie tutfani būs aicināti dziedāt un dejot līdzi sev iemīļotajām dziesmām no Latvijā populārā bērnu seriāla “Tutas lietas”. Koncertā piedalīsies gan Tuta un viņas rotaļu draugi, gan visu dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence kopā ar talantīgu mūziķu grupu, kas rūpēsies par koncerta muzikālo augstvērtību. Koncertu organizē producents “Ausma”.
Koncerts paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, tā ilgums būs 50 minūtes. Ieejas biļete nepieciešama katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma.
Grupa “Menuets” ielūdz uz saviem jubilejas koncertiem!
Šogad leģendārā grupa «Menuets» svin 55 gadu jubileju, kura tiks ieskandināta jau 11. augustā ar koncertu Jelgavā. Jubilejas koncerttūre turpināsies ar koncertiem Liepājā, atjaunotajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” 12. augustā, Ventspilī, Jēkabpilī un citviet Latvijā, bet noslēgsies ar koncertu Rīgā, VEF Kultūras pilī.
Foto: Toms Norde
Grupa „Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, kas kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja, turklāt šobrīd „Menuets” ir vecākā joprojām koncertējošā grupa Latvijā. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā, nu „Menuets” 2023.gada vasarā un rudenī svinēs savus zelta 55 saviļnojot, aizkustinot un aicinot kopā idziedāties no visas sirds.
Viks jeb dzejnieks Viktors Kalniņs sagaidot Menueta lielo jubileju teic tā: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus «Rolling Stones».» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.
Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.
„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts… Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”.
«Menuets» dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā «Menuets» ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».
Jubilejas koncertprogrammā 2023.gada vasarā un rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.
Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.
Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums «Menuetu» vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju un šogad gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida «Menueta» atklāšanas brīnums.
Vai tu zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tutai ir ieplānots koncerts? Tad viss sāk notikt galīgi garām! Bet tas nekas, jo beigu beigās tā ir vēl jautrāk. Nāc uz Tutas šīs vasaras koncertu un uzzini, kā Tutai, slinkajai Tutai, Lapsai un pārējiem muzikālajiem un dejojošajiem draugiem klāsies ačgārnajā dienā.
Šovasar jau ceturto reizi norisinās Tutas vasaras koncerttūre, kurā mazie tutfani būs aicināti dziedāt un dejot līdzi sev iemīļotajām dziesmām no Latvijā populārā bērnu seriāla “Tutas lietas”. Koncertā piedalīsies gan Tuta un viņas rotaļu draugi, gan visu dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence kopā ar talantīgu mūziķu grupu, kas rūpēsies par koncerta muzikālo augstvērtību. Koncertu organizē producents “Ausma”.
Koncerts paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, tā ilgums būs 50 minūtes.
30. jūlijā plkst. 12.30 un 15.00 Liepāja, “Pūt, Vējiņi!” koncertdārzs. Ieejas biļete nepieciešama katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes “Biļešu paradīze” kasēs.
Pirmo reizi Liepājā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, kopā ar harismātisko un pasaulē mīlēto gruzīnu etno džeza dīvu Nino Katamadzi un grupu “INSIGHT” atklāsim dzīves līksmību gruzīnu mūzikas pasaulē, no kuras māksliniece spēj atraisīt absolūti neatkārtojamas krāsas un noskaņas.
Spilgta, autentiska, sirsnīga un patiesa – tā Nino Katamadzi raksturo viņas talanta cienītāji un ne velti. Viņa ir vienīgā dziedātāja mūsdienu Gruzijā, kas dzied tikai gruzīnu valodā, taču viņas muzikālajai apdāvinātībai nav robežu – ar savām aizrautīgajām programmām un uzstāšanās manieri mūziķe spējusi savaldzināt jebkura mēroga un tautības publiku visā pasaulē, spējot pulcēt pārpildītas skatītāju zāles.
Kopā ar savu grupu “INSIGHT” Nino Katamadze piedāvā kompleksu, inteliģentu un unikālu mūzikas pieredzi, kuras centrā ir mūziķu oriģinālkompozīcijas un cilvēka pieredzes filozofiskie aspekti. Viņu radīto mūziku nav iespējams ielikt vienā kategorijā, taču to varētu raksturot kā “gruzīnu un mūsdienu pasaules mūzikas sintēzi”, kurā savijas džezs, roks, pops un psihodēlija.
Nino savai mūzikai piedēvējusi nosaukumu “art jazz” jeb “mākslas džezs”, kas apvieno gan dažādo žanru saplūsmi, gan dziedātājas spēju izmantot balsi, lai raisītu klausītājā konkrētas emocijas. Vienai no viņas populārākajām dziesmām “Olei” pat nav neviena vārda. Kā viņa pati atklājusi intervijās: “Es dziedu ar emocijām, nevis vārdiem. Koncertos izpildītās melodiju improvizācijas nāk no manas dvēseles dziļumiem”.
Katrs koncerts ir īpaša pieredze, kurā dziedātāja iesaista un uzlādē publiku ar pozitīvu enerģijas lādiņu, reizē liekot aizdomāties par mūžību, sajust empātiju, līdzjūtību un cerību. Tieši šī apmaiņa ir Nino galvenā motivācija: “Esmu atradusi sevi mūzikā, jo tieši caur to savai mīļotajai auditorijai varu iedot mazu daļiņu sevis”.
Nino Katamadze dzimusi Adžārijā, Gruzijas dienvidu provincē. Dziedātājas talantu sākusi atklāt jau četru gadu vecumā, kuru turpinājusi attīstīt Batumi Mūzikas institūta Vokālajā nodaļā un citos daudzveidīgos mūzikas projektos. Kopā ar grupu “INSIGHT” Katamadze muzicē jau 24 gadus, sniedzot koncertus visā pasaulē. Šīs sadarbības laikā izdoti seši albumi, kas ir tikpat krāsaini un daudzpusīgi, cik dziedātājas performances: “Black” (2006), “White” (2006), “Blue” (2008), “Red” (2010), “Green” (2011) un “Yellow” (2016).
Katamadze īstenojusi projektus arī ar jauktajiem un vīru koriem, simfoniskajiem orķestriem un ilggadējo skatuves partneri, pianistu un komponistu Nikolozu Račveli (Nikoloz Rachveli). Par savu radošo darbību saņēmusi apbalvojumus, kā “Gada labākā vokāliste”, “Labākā autore-izpildītāja”, balvu par izcilu ieguldījumu Gruzijas mūzikas attīstībā u. c. 2022. gadā dziedātāja dibināja labdarības fondu Ukrainas kara bēgļiem, lai sniegtu atbalstu jaunas dzīves uzsākšanai Gruzijā.
Martā ar vētrainām ovācijām VEF Kultūras pilī izskanēja vērienīgs koncerts „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”. Tā kā atsaucība bija ļoti liela un daudzi izteica domu, ka šādam koncertam vajadzētu kļūt par tradīciju, tas vēlreiz izskanēs 20. augustā pulksten 19 koncertdārzā „Pūt, vējiņi!” Liepājā.
Tajā piedalīsies populārākie latviešu estrādes mākslinieki, kas izpildīs dziesmas no „Latvijas šlāgerkanāla” zelta fonda.
Koncertā uzstāsies Andris Ērglis, Samanta Tīna, Jānis Krūmiņš, Jenny May, Guntis Veits, Normunds Rutulis, Ieva Sutugova, Kaspars Markševics, Ineta Rudzīte, Liene Šomase.
„Katrā gadu desmitā ir savas tautā iemīļotas dziesmas, kas palīdz mosties, uzlabo garastāvokli, liek raudāt vai, tieši otrādi – pasmaidīt,” saka „Latvijas šlāgerkanāla” izveidotājs un vadītājs, vienlaikus režisors un producents Igors Linga. „Kanāls apkopojis dziesmas, kas latviešu tautai bija svarīgas laikā, kad dzīvojām zem padomjzemes žņaugiem, kā arī tās, kas iemīļotas tagad, neatkarīgās Latvijas laikā. Padomju gados latvieši par savu dziesmu balsoja „Mikrofona” aptaujās, un arī šīs melodijas mēs nevēlamies pazaudēt, jo dziesmas jau dzīvo mūžīgi! Ne velti daudzas no tām ir ierakstītas no jauna un arī tādā veidā saglabātas. Kaut vai Maestro Raimonda Paula slavenā dziesma „Par pēdējo lapu”, ko savulaik izpildīja Nora Bumbiere. Labs pierādījums ir arī komponists Imants Kalniņš – viņa dziesmas var dziedāt jebkurš, un tās nereti skan kā himnas.
Dziesmas, kas bija populāras pagājušā gadsimta sešdesmitos, septiņdesmitos un astoņdesmitos gados, mēs gribam parādīt klausītājiem mūsdienās – 2023. gadā. Jo vecās dziesmas nepazūd – tās bija, ir un būs, savukārt mums ir pienākums tās nest tālāk. Un kāda starpība, kas izpilda dziesmu „Par pēdējo lapu”! Tā vienmēr bijusi visas latviešu estrādes mūzikas pērle! Gribas slavēt ne tikai mūsu laika dziesmas, kuras dzirdamas „Latvijas šlāgerkanālā”, bet paralēli celt gaismā arī tās, kas skanēja vecākās paaudzes jaunības gados – laikā, kad daudzi vēl nebija dzimuši.
Mēs, latvieši, visu laiku slavinām savus dzejniekus un rakstniekus, sevišķi mūsu literatūras klasiķus. Bet, arī runājot par mūziku, mums ir tik daudz fantastisku dziesmu, ar ko varam lepoties. Mēs neesam neko sliktāki, teiksim, par angļiem, kuri ceļ gaismā savus populāros mūziķus, vienkārši krietni mazāka tauta. Bet mums ir savas dvēseles dziesmas, un tās nedrīkst pazaudēt. Tām jāskan atkal un atkal, arī pēc desmit, divdesmit un piecdesmit gadiem!”
Liepājas īsās vasaras pilnbriedā, kad saule aicināt aicina doties brīvā dabā, lai baudītu tās dāvāto siltumu un gaismu, uzkrājot prieku melanholiskām noskaņām pildītajiem rudens un ziemas mēnešiem, Liepājas Simfoniskais orķestris mūzikas mīļotājus atkal aicinās uz tikšanos atjaunotajā Liepājas koncertdārzā ”Pūt, vējiņi!”.
Simfonisko koncertu tradīcija ir neatņemama Liepājas kultūridentitātes zīme. Ir mainījušās varas, pati pilsēta, brīvdabas koncertiem būvētās estrādes, tomēr, jūras elpas apdvesta, mūzikas baudīšana vasaras vakaros atkal un atkal atgriežas mūsu pilsētas gara dzīves ritumā.
15. jūlijā pulksten 19 koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” gaidāmajā opermūzikas galā koncertā klausītāji varēs baudīt slavenu operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumus.
Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz brīvdabas estrādes skatuves kāps šarmantais franču soprāns Perīna Madefa, harismātiskais tenors, izcilās balss īpašnieks Mihails Čulpajevs un maigais rumāņu baritons Bogdans Baču.
Jalčins Adigezalovs
Pie diriģenta pults stāsies izcilais azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs, ar kuru Liepājas Simfoniskais orķestris koncertējis jau iepriekš. Pirms desmit gadiem kopīgi tika ierakstīts arī simfonisko mugamu kompaktdisks. Azerbaidžāņu klasiskās mūzikas pamats – mugamas – ir Tuvo austrumu klasiskās tautas mūzika, kas balstās uz ļoti stingrām likumībām un ko var salīdzināt ar indiešu rāgu.
Perīna Madefa
Perīna Madefa ir vairākkārtēja starptautisko operdziedātāju konkursu laureāte (Plasido Domingo konkursā “Operalia” Veronā, kā arī Barselonā, Marseļā un citur). Viņas daudzpusīgais repertuārs ietver tādas lomas, kā Suzanna un grāfiene (“Figaro kāzas”), donna Anna un donna Elvīra (“Dons Žuans”), Violeta (“Traviata”), Džilda (“Rigoleto”), Margarēta (“Fausts”), Džuljeta (“Romeo un Džuljeta”), Mikaēla (“Karmena”), Anna (“Nabuko”) un citas lomas operās un operetēs.
Mihails Čuļpajevs
Mihails Čuļpajevs sevi izcili pierādījis kā Latvijas Nacionālās operas solists vairāku sezonu garumā, gan vokāli, gan aktieriski spoži apliecinot neikdienišķu talantu daudzveidīgā repertuārā. 2015. gadā viņš tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā ”Gada jaunais mākslinieks”, bet 2017. gadā ieguva Latvijas Nacionālās operas fonda gada balvu kategorijā “Labākais operas solists”.
Bogdans Baču
Rumāņu baritons Bogdans Baču šosezon debitēja Londonas Karaliskajā operā, spēlējot Marsela lomu Džakomo Pučīni operā “Bohēma”. Baču ir biežs viesis operas izrādēs un opermūzikas koncertos daudzviet Eiropā: Vācijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā un dzimtajā Rumānijā.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” tīklā un šeit.
Koncerta norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pilsēta.
Dziedātāja ALEX piemiņas koncerti «Zvaigznes ceļš»izskanēs visā Latvijā!
Vēloties godināt un pieminēt izcilās un neatkārtojamās balss īpašnieku un ilggadīgo grupas «Opus Pro» solistu dziedātāju ALEX (1962 – 2021), kurš šogad būtu svinējis 60 gadu jubileju un, pateicoties to daudzo skatītāju atsaucībai, kuri 6.augustā apmeklēja mūziķa piemiņas koncertu «Zvaigznes ceļš» Lielvārdē, ALEX piemiņas koncerti tiek plānoti arī nākamā gada pavasarī un vasarā Latvijas pilsētu koncertzālēs un brīvdabas estrādēs.
«Ar koncertu Lielvārdē aizvadītajā vasarā kopā mēs uzcēlām skaistāko un lielāko pieminekli manam vecajam rokerim un tētim Alexam. Šis piemineklis ir pilns ar cilvēkmīlestību, prieku, asarām, to maģisko elektrību, ko sauc par rokenrolu, un siltu, siltu gaismu. Jāatzīst, grūti ietērpt visu to emociju gammu, kas manī mutuļo,» pēc Lielvārdes koncerta pauda ALEX meita un koncerta idejas autore – dziedātāja Aija Andrejeva.
Koncertos, kuros skanēs grupas «Opus Pro» zināmākās dziesmas «Es eju tevi zagt», «Rozā lietus», «Dzimene», «Tu un Es», «Mīļais», «Pēdējā pietura», «Šonakt», «Brīvību Baltijai», «Svētuguns», «Kā neviens» u.c., piedalīsies Aija Andrejeva, ģitārists un daudzu grupas «Opus Pro» hitu autors Harijs Zariņš, dziedātāji Jānis Aišpurs, Atis Ieviņš, Dināra Rudāne, Olga Rajecka, Antra Stafecka, grupas «Colt», «Very Cool People», «Laime pilnīga», «Laika suns» u.c. mākslinieki (jāpiebilst, ka katrā pilsētā mākslinieku sastāvs būs atšķirīgs). Vadītāja lomā iejutīsies Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis, režisore – Maija Kalniņa.
Vasarā atgriešanos uz skatuves piedzīvos leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu un Maiju Lūsēnu. 45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pasific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas („Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”, „Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem.
Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji – Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.
“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar -ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars” Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto. 2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums. Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu – tādu kā toreiz, izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.
“Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti, un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu – “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.
Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.
Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē.
Vasaras turnejā uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai pievienosies arī ģitārists Aivars Gudrais, Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, TomsKalderauskis (papildvokāls).
Programmā: Kaspara Zemīša un Imanta Kalniņa mūzika
Liepājas vasara savu kulmināciju piedzīvos 26. augustā, kad leģendārajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar ģitāristu un komponistu Kasparu Zemīti, kā arī dziedātājiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Elzu Rozentāli sastapsies simfoniskā sarunā ar vienu no izcilākajiem latviešu komponistiem – Imantu Kalniņu.
Koncertā skanēs gan Kaspara Zemīša oriģinālmūzika, tostarp gaidāms jaundarba “Gadalaiki” pirmatskaņojums, gan labi pazīstami un publikas iemīļotas Imanta Kalniņa dziesmas: “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Akāciju palags”, “Dūdieviņš”, “Elpo” un citas.
“Man ir svarīgi, lai ģitāra dzied. Ja vienkārši skan notis vai var dzirdēt, kā tiek parautas stīgas, tas nav man,” stāsta Kaspars Zemītis, kuram šis ir jubilejas gads.
Imants Kalniņš ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem latviešu akadēmiskās un rokmūzikas komponistiem, un savā mūzikā stāv pāri žanru robežām, ko apliecina viņa bagātīgās un krāsainās dziesmu instrumentācijas un melodiskās tēmas akadēmiskās mūzikas skaņdarbos.
Pirmo reizi Liepājā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, kopā ar harismātisko un pasaulē mīlēto gruzīnu etno džeza dīvu Nino Katamadzi un grupu “INSIGHT” atklāsim dzīves līksmību gruzīnu mūzikas pasaulē, no kuras māksliniece spēj atraisīt absolūti neatkārtojamas krāsas un noskaņas.
Spilgta, autentiska, sirsnīga un patiesa – tā Nino Katamadzi raksturo viņas talanta cienītāji un ne velti. Viņa ir vienīgā dziedātāja mūsdienu Gruzijā, kas dzied tikai gruzīnu valodā, taču viņas muzikālajai apdāvinātībai nav robežu – ar savām aizrautīgajām programmām un uzstāšanās manieri mūziķe spējusi savaldzināt jebkura mēroga un tautības publiku visā pasaulē, spējot pulcēt pārpildītas skatītāju zāles.
Kopā ar savu grupu “INSIGHT” Nino Katamadze piedāvā kompleksu, inteliģentu un unikālu mūzikas pieredzi, kuras centrā ir mūziķu oriģinālkompozīcijas un cilvēka pieredzes filozofiskie aspekti. Viņu radīto mūziku nav iespējams ielikt vienā kategorijā, taču to varētu raksturot kā “gruzīnu un mūsdienu pasaules mūzikas sintēzi”, kurā savijas džezs, roks, pops un psihodēlija.
Nino savai mūzikai piedēvējusi nosaukumu “art jazz” jeb “mākslas džezs”, kas apvieno gan dažādo žanru saplūsmi, gan dziedātājas spēju izmantot balsi, lai raisītu klausītājā konkrētas emocijas. Vienai no viņas populārākajām dziesmām “Olei” pat nav neviena vārda. Kā viņa pati atklājusi intervijās: “Es dziedu ar emocijām, nevis vārdiem. Koncertos izpildītās melodiju improvizācijas nāk no manas dvēseles dziļumiem”.
Katrs koncerts ir īpaša pieredze, kurā dziedātāja iesaista un uzlādē publiku ar pozitīvu enerģijas lādiņu, reizē liekot aizdomāties par mūžību, sajust empātiju, līdzjūtību un cerību. Tieši šī apmaiņa ir Nino galvenā motivācija: “Esmu atradusi sevi mūzikā, jo tieši caur to savai mīļotajai auditorijai varu iedot mazu daļiņu sevis”.
Nino Katamadze dzimusi Adžārijā, Gruzijas dienvidu provincē. Dziedātājas talantu sākusi atklāt jau četru gadu vecumā, kuru turpinājusi attīstīt Batumi Mūzikas institūta Vokālajā nodaļā un citos daudzveidīgos mūzikas projektos. Kopā ar grupu “INSIGHT” Katamadze muzicē jau 24 gadus, sniedzot koncertus visā pasaulē. Šīs sadarbības laikā izdoti seši albumi, kas ir tikpat krāsaini un daudzpusīgi, cik dziedātājas performances: “Black” (2006), “White” (2006), “Blue” (2008), “Red” (2010), “Green” (2011) un “Yellow” (2016).
Katamadze īstenojusi projektus arī ar jauktajiem un vīru koriem, simfoniskajiem orķestriem un ilggadējo skatuves partneri, pianistu un komponistu Nikolozu Račveli (Nikoloz Rachveli). Par savu radošo darbību saņēmusi apbalvojumus, kā “Gada labākā vokāliste”, “Labākā autore-izpildītāja”, balvu par izcilu ieguldījumu Gruzijas mūzikas attīstībā u. c. 2022. gadā dziedātāja dibināja labdarības fondu Ukrainas kara bēgļiem, lai sniegtu atbalstu jaunas dzīves uzsākšanai Gruzijā.
