Koncertdārzs

Sestdien, 3. jūnijā, ar Latvijas teātru dziedošo aktieru krāšņo muzikālo salidojumu ”Viena vieta uz brieža vēl brīva” Jūrmalas parkā savu otro sezonu uzsāks atjaunotais koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”. Skatītājiem visas vasaras garumā būs iespēja baudīt muzikālus vakarus kopā ar dažāda žanra māksliniekiem, kuri ieskandinās vasaras koncertdārzu. Par gaidāmajiem pasākumiem informāciju sīkāk var atrast mājaslapā www.putvejini.com.

Šajā vasarā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” gaidāmas ļoti dažādu žanru koncertprogrammas. Notiks opermūzikas un džeza koncerti, brazīļu karnevāla šovs un uz savu jubilejas koncertu aicinās Marija Naumova. Arī šogad mazajiem klausītājiem gaidāma satikšanās ar iemīļoto Tutu un Lapsu, būs arī šlāgermūzikas dižkoncerts un mūziķa Alex piemiņas lielkoncerts “Zvaigznes ceļš”.

Jau 3. jūnijā pārpildītā sezonas atklāšanas koncertā klausītāji varēs satikties un sadziedāties ar saviem iecienītākajiem Latvijas teātru dziedošajiem aktieriem. Muzikālajā salidojumā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis un Ainārs Ančevskis, aktrise, komponiste un dziedātāja Zane Dombrovska, Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova, Dailes teātra aktieris Imants Strads, kā arī aktieris Andris Bērziņš. Savukārt 10. jūnijā 45 gadus kopš grupas dibināšanas atzīmēs leģendārās grupas “Zodiaks”mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu un Maiju Lūsēnu. Vēl jūnijā koncertdārzu ieskandinās eksotisks, unikāls, krāšņs un ugunīgs brazīliešu karnevāla šovs, kurā uzstāsies desmitiem mūziķu, dejotāju un bundzinieku. Mūziķu  grupa “Samba de Riga”  no Latvijas, kas uz autentiskām brazīliešu bungām spēlē afro-brazīliešu ritmus, tādus kā samba, samba-reggae, maracatu, samba-funk un citus. 

            Jūlija siltajos vakaros Liepājas simfoniskais orķestris liepājniekiem un Liepājas viesiem dāvinās īstus opermūzikas svētkus. Skanēs pasaulē iemīļotākās operu melodijas. Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri 15. jūlijā uz brīvdabas estrādes skatuves kāps šarmantais franču soprāns Perīna Madefa, harismātiskais tenors un izcilās balss īpašnieks Mihails Čulpajevs un maigais rumāņu baritons Bogdans Baču, bet  29. jūlijā uz brīvdabas skatuves vakarā viesosies harismātiskā un pasaulē mīlētā gruzīnu etno džeza dīva Nino Katamadzi ar grupu “INSIGHT”. Nino priekšnesumu  varētu raksturot kā gruzīnu un mūsdienu pasaules mūzikas sintēzi, kurā savijas džezs, roks, pops un psihodēlija.

Savukārt 12. augustā savu pastāvēšanas 55 gadu jubileju svinēs leģendārā grupa “Menuets”, atskaņojot Imanta Kalniņa mūziku, bet 25. augustā savus 30 gadus  uz  skatuves un skaisto dzīves  gadskaitli – 50 – vēlas  atzīmēt  dziedātāja Marija Naumova. Viņa to plāno darīt ļoti  krāšņi  un  priecīgi.  Marija vēlas dāvāt  publikai  savu  sen sapņos iedomāto koncertšovu  “FIESTA de MARIA”. Tas iecerēts muzikāli ugunīgos un saulainos Latino ritmos.

            20. augustā “Latvijas šlāgerkanāls” aicina uz zelta dziesmu izlases lielkoncertu “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”. Koncertā  piedalīsies populārākie latviešu estrādes mākslinieki, kas izpildīs dziesmas no „Latvijas šlāgerkanāla” zelta fonda. Koncertā uzstāsies Andris Ērglis, Samanta Tīna, Jānis Krūmiņš, Jenny May, Guntis Veits, Normunds Rutulis, Ieva Sutugova, Kaspars Markševics, Ineta Rudzīte un Liene Šomase. Katrs šlāgermūzikas cienītājs laipni aicināts vakaru Liepājas Jūrmalas parkā pie jūras, brīvdabā pavadīt kopīgā mūzikas baudīšanā un jautru dziesmu izdziedāšanā. Savukārt 26. augustā uz vasarīgu, muzikālu sarunu koncertdārzā pie jūras saulrieta fonā klausītājus aicinās Liepājas Simfoniskais orķestris ar programmu  “Kaspars Zemītis & ImKa”. Sarunas laikā klātesošie tiksies arī ar mūziķiem Daumantu Kalniņu, Renāru Kauperu, Elzu Rozentāli un Kasparu Zemīti.

Jau nākamajā nedēļā biļešu tirdzniecība tiks uzsākta pašu mazāko klausītāju ieicienītajiem Tutas un viņas draugu koncertiem. Kamēr vairāki vasaras koncertu rīkotāji apkopo savas iespējas tikties ar klausītājiem Liepājā, brīvdabas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, ieplānoto koncertu biļetes var jau iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā.

Arī darba dienu vakaros koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” skanēs ritmiskie Latīņamerikāņu deju ritmi, kuros uz aktīvu un kvalitatīvu laika pvadīšanu aicinās Zumbas fitnesa pasniedzēji.

Aktuālajai koncertu afišai varat sekot līdzi mūsu mājaslapā www.putvejini.com un Liepājas kultūras kalendārā.

Uz tikšanos!

Marijai jau kopš  bērnības  patīk rīkot  svētkus. Tieši tāpēc, savas 2023. gada vērienīgās  jubilejas – 30 gadi  uz  skatuves un skaisto dzīves  rituma  gadskaitli – 50, vēlas  atzīmēt ļoti  krāšņi  un  priecīgi. Mūsu  Ziemeļzemes  platuma  grādos Saules gaisma  un  siltums ir ļoti maz,  tāpēc  Marija vēlas dāvāt  publikai  savu  sen sapņos iedomātu koncertu  “FIESTA de MARIA”.  Muzikāls  koncertšovs ugunīgi saulainos Latino ritmos. Šie svētki būs kā tāds neliels brazīliešu  festivāls, kurā  mijiedarbosies kubiešu un  meksikāņu deju  ritmi, kā  arī  argentīniešu  kaisle un Marijai  tik mīļas Samba un  Bossa Nova.

Uz  skatuves būs brīnišķīgu mūziķu komanda un viesi no dažādām  Saules siltuma apdāvinātām  valstīm, kā Francija, Brazīlija, Čīle  u.c.

Muzikālā  materiāla  aranžijas  veidos patiesi fantastisks mūziķis, ģitāras  virtuozs, komponists  un  Marijas, kā  arī Latvijas  mūziķu draugs no  Parīzes – Sebastjens Žinjo (Sebestien Giniaux), kurš  šajā  projektā  sadarbosies  tandēmā ar  Žorisu Viskuesnelu (Joris Visquesnel).

Programmā skanēs: publikai  zināmas un sen  nedzirdētas dziesmas no Marijas  daudzgadīgā albumu, koncertu repertuāra un izrādēm pavisam  citā  skanējumā. Maestro  Raimonda  Paula, Nika Matvejeva, Ivara  Musta dziesmas ar apburošajiem  Jāņa Petera, Imanta  Ziedoņa, Guntara  Rača, Valda  Atāla, Ojāra  Kalniņa, Marata  Samauska un  citu autoru vārdiem. Tiks  iekļautas arī Marijas  pašas īpaši radītās dziesmas Starptautiskā dziesmu konkursa ”Eirovīzija” skatuvei – “I wanna”, “Hey boy follow me” un  daudzas citas melodijas, kas mīļas  ne  tikai  dziedātājai,  bet  arī viņas  klausītājiem  un  skatītājiem.

Lai  arī  koncerts  solās  būt  gana  retrospektīvs, protams,  skanēs  pavisam jaunas  dziesmas, kas tiek  radītas  tieši šiem  jubilejas  koncertiem, kā  arī daži  pasaules  hiti, kuriem  skanot, nav iespējams  nosēdēt  mierīgi  uz  vietas, jo  tā  vien  gribās  dejot.

Šie  svētki  nav  iedomājami  bez krāšņiem  kostīmiem, dejām, negaidītiem  viesiem un patīkamiem  pārsteigumiem.

Dzīve, lai  cik sarežģītiem scenārijiem rakstīta, ir kā šampanietis – dzirkstoša, neaizmirstama un unikāla!

Koncerts Liepājā notiks 2023.gada 25.augustā pl. 19:00  koncertdārzā “Pūt vējiņi”.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un šeit

Organizators: SIA SINKOPA

Liepājas īsās vasaras pilnbriedā, kad saule aicināt aicina doties brīvā dabā, lai baudītu tās dāvāto siltumu un gaismu, uzkrājot prieku melanholiskām noskaņām pildītajiem rudens un ziemas mēnešiem, Liepājas Simfoniskais orķestris mūzikas mīļotājus atkal aicinās uz tikšanos atjaunotajā Liepājas koncertestrādē ”Pūt, vējiņi!”. 

15. jūlijā Opermūzikas Galā koncertā klausītāji varēs baudīt slavenu operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumus.

Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz brīvdabas estrādes skatuves kāps šarmantais franču soprāns Perīna Madefa, harismātiskais tenors, izcilās balss īpašnieks Mihails Čulpajevs un maigais rumāņu baritons Bogdans Baču. 

Pie diriģenta pults stāsies izcilais azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs.

Piedalās:

Perīna MADEFA (soprāns)

Mihails ČUĻPAJEVS (tenors)

Bogdans BAČU (baritons)

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents – Jalčins ADIGEZALOVS

Programmā – īpaši izmeklētas operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumi.

Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta.

Grupa “Menuets” ielūdz uz saviem jubilejas koncertiem! 

Grupa „Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, kas kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja, turklāt šobrīd „Menuets” ir vecākā joprojām koncertējošā grupa Latvijā. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā, nu „Menuets” 2023.gada vasarā un rudenī svinēs savus zelta 55 saviļnojot, aizkustinot un aicinot kopā idziedāties no visas sirds.

Viks jeb dzejnieks Viktors Kalniņs sagaidot Menueta lielo jubileju teic tā: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus «Rolling Stones».» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.

„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts… Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”.

«Menuets» dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā «Menuets» ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».

Jubilejas koncertprogrammā 2023.gada vasarā un rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.

Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums «Menuetu» vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju un šogad gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida «Menueta» atklāšanas brīnums.

Vasarā atgriešanos uz skatuves piedzīvos leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu un Maiju Lūsēnu.  45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pasific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas („Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”,  „Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem. 

Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji – Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju. 

“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar -ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva  duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars”  Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto.  2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums.  Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu  – tādu kā toreiz,  izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.

“Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti,  un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu – “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.

Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.

Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē. 

Vasaras turnejā uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai pievienosies arī ģitārists Aivars Gudrais, Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis (papildvokāls). 

Dziedātāja ALEX piemiņas koncerti «Zvaigznes ceļš» izskanēs visā Latvijā!

Vēloties godināt un pieminēt izcilās un neatkārtojamās balss īpašnieku un ilggadīgo grupas «Opus Pro» solistu dziedātāju ALEX (1962 – 2021), kurš šogad būtu svinējis 60 gadu jubileju un, pateicoties to daudzo skatītāju atsaucībai, kuri 6.augustā apmeklēja mūziķa piemiņas koncertu «Zvaigznes ceļš» Lielvārdē, ALEX piemiņas koncerti tiek plānoti arī nākamā gada pavasarī un vasarā Latvijas pilsētu koncertzālēs un brīvdabas estrādēs.

«Ar koncertu Lielvārdē aizvadītajā vasarā kopā mēs uzcēlām skaistāko un lielāko pieminekli manam vecajam rokerim un tētim Alexam. Šis piemineklis ir pilns ar cilvēkmīlestību, prieku, asarām, to maģisko elektrību, ko sauc par rokenrolu, un siltu, siltu gaismu. Jāatzīst, grūti ietērpt visu to emociju gammu, kas manī mutuļo,» pēc Lielvārdes koncerta pauda ALEX meita un koncerta idejas autore – dziedātāja Aija Andrejeva.

Koncertos, kuros skanēs grupas «Opus Pro» zināmākās dziesmas «Es eju tevi zagt», «Rozā lietus», «Dzimene», «Tu un Es», «Mīļais», «Pēdējā pietura», «Šonakt», «Brīvību Baltijai», «Svētuguns», «Kā neviens» u.c., piedalīsies Aija Andrejeva, ģitārists un daudzu grupas «Opus Pro» hitu autors Harijs Zariņš, dziedātāji Jānis Aišpurs, Atis Ieviņš, Dināra Rudāne, Olga Rajecka, Antra Stafecka, grupas «Colt», «Very Cool People», «Laime pilnīga», «Laika suns» u.c. mākslinieki (jāpiebilst, ka katrā pilsētā mākslinieku sastāvs būs atšķirīgs). Vadītāja lomā iejutīsies Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis, režisore – Maija Kalniņa.

Sestdien, 6. augustā Liepājas atdzimušajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” ar skatītāju ovācijām aizvadīti Raimonda Paula mūzikas svētki, kurus kopā ar maestro klausītājiem piedāvāja Latvijas Radio bigbends, “Sinfonietta Rīga” stīginstrumentu grupa un kolorītie solisti – Daumants Kalniņš, Elza Rozentāle un Aivars Hermanis. Mūziķi izpildīja dziesmas un melodijas, kas savulaik guvušas plašu popularitāti, taču šajā koncertā tika atskaņotas iepriekš nedzirdētās aranžijās.

Koncerta sākumā klausītāji pauda atkalsatikšanās prieku, sagaidot maestro uz skatuves ar vētrainām stāvovācijām. Uzrunājot apmeklētājus, Raimonds Pauls atklāja savas atmiņas par koncertdārzu: “Man bija prieks šodien pastaigāt pa šo jauno celtni. Es kavējos atmiņās par laiku, kad kā jauneklis biju šeit žūrijā un dzirdēju daudz skaistas mūzikas, satiku daudz jaunu talantu. Atcerējos visus tos interesantos notikumus.. Paldies, ka šī ēka ir no jauna uzbūvēta un jūs atkal varat šeit atnākt! Tā kā mēs kavējamies atmiņās un esmu te nostājies, tad kaut kas arī ir jānospēlē.”

Džeza, vokālās un instrumentālās mūzikas programma tika veidota izvēloties maestro dziesmas un melodijas, kas kādreiz izpēlnījušās plašu popularitāti un līdz pat šodienai saglabājušas klausītāju simpātijas. Šajā koncertā mūziķi tās atskaņoja pavisam jaunās aranžijās.

Latvijas Radio bigbenda sastāvu koncertā papildināja “Sinfonietta Rīga” stīgu grupa, piešķirot maestro dziesmām un melodijām simfonisku skanējumu. Mūziķi izpildīja skaņdarbus no teātra un kino mūzikas, kā “Pēdējā lapa” un “Ilgais ceļš kāpās”, un fragmentus no Raimonda Paula 60-tajos un 70-tajos gados sacerētajām džeza svītām – “Kalnu skices”, “Iespaidi”, “Dienvidu akvareļi” un “Melnās krāsas”.

Dziedātāja Daumanta Kalniņa spēcīgajā vokālā skanēja maestro komponētās dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem un dzejnieces Ineses Zanderes tekstiem, priecējot apmeklētājus ar tādām populārām dziesmām kā “Vīgriežu valsis” un “Meitene ar kallu ziediem”, kurai apmeklētāji aizrautīgi dziedāja līdzi. D.Kalniņš izpildīja arī vienu no savām mīļākajām R. Paula dziesmām “Augusts”, kā arī nodeva maestro veltījumu Liepājai un estrādes dziedātājam Zdislavam Romanovskim, izpildot dziesmu “Baltijas jūra”, kura skanējusi vecās koncertestrādes atklāšanā.

Pirmo reizi mūžā uzstājoties uz “Pūt, vējiņi!” skatuves, talantīgā dziedātāja Elza Rozentāle pavisam jaunās skaņās klausītājiem piedāvāja skaņdarbus no 2000. gadā izrādītā Dailes teātra mūzikla “Leģenda par zaļo Jumpravu”, izpildot Margaritas Vilcānes reiz dziedāto “Balto sauli”, koķeti bravūrīgo dziesmu “Bad bad boys” un citas. Duetā ar Daumantu Kalniņu dziedātāja izpildīja arī tautā iemīļoto “Balto dziesmu”.

Koncerta otrajā daļā uz skatuves maestro pievienojās Liepājas mūzikas leģenda, ģitārists Aivars Hermanis, kurš kā solists uz akustiskās ģitāras atskaņoja romantisko un sapņaino skaņdarbu “Mežrozīte”, kā arī melodijas “Ziemas vakars” un “Varbūt”. Klausītājiem bija iespēja arī baudīt Hermaņa elektriskās ģitārspēles solo, izpildot dziesmu “Sev paņemšu līdzi” kopā ar D.Kalniņu.

Noslēgumā mūziķi klausītājus aicināja ļauties dejām īstās 70-to gadu diskotēkas noskaņās, izpildot Raimonda Paula populārāko dziesmu popūriju. Mūzikas iedvesmoti apmeklētāji cēlās kājās, dziedāja un kustējās līdzi izpildītājiem, kam sekoja vētraini aplausi mūziķiem un maestro, pateicībā par sen gaidīto atkalsatikšanos Liepājā.