Neaizmirstams muzikāls piedzīvojums Liepājā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” pašā vasaras sākumā! Ieskandināsim vasaru ar īstām roka skaņām “Rock open” koncertā 2024. gada 1. jūnijā, plkst. 18:00 – pusnakti!
Koncertā uzstāsies tādas Latvijas zvaigznes kā lieliskie un harizmātiskie “Bad Habits”, roka klasiķi “Opus Pro” un vienmēr romantiskie un visu iemīļotie “Otra Puse”!
Programmu papildinās pavisam asie “Pipari”, kuri iegriezīs īstu roka ballīti pēc koncerta! Nosēdēt nevarēs neviens – garantējam!
Un ja Tevi nespēs iekustināt pasaules un Latvijas hitu kaverversijas aso Piparu izpildījumā, tad DJ Dambis to noteikti varēs!
DJ Dambis visa vakara garumā liks neko citu kā Tavu mīļāko mūziku uz diskiem! Jā – tā nav drukas kļūda – tie būs autentiski CD, kādus mēdzām klausīties skolas laikā!
Protams, būs pieejams arī bārs un ļoti garšīga izēšanās.
Vārdu sakot – 1. jūnijā neplāno neko citu, bet izbaudi kvalitatīvu koncertu pie baltākajām pludmales smiltīm pasaulē – Liepājā.
Liepājas Simfoniskais orķestris izsludina papildkoncertu brīvdabas estrādē “Pūt, vējiņi!”26. augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar ģitāristu un komponistu Kasparu Zemīti, kā arī dziedātājiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Elzu Rozentāli sastapsies simfoniskā sarunā ar vienu no izcilākajiem latviešu komponistiem – Imantu Kalniņu. Ņemot vērā lielo publikas interesi, klausītājiem būs iespēja apmeklēt arī koncerta “ImKa un Kaspars Zemītis. Simfoniska saruna” ģenerālmēģinājumu pulksten 14, kas būs pilnvērtīgs koncerts. Tirdzniecībā vēl pieejamas pēdējās brīvās vietas arī uz vakara koncertu pulksten 19.
Programmā skanēs gan Kaspara Zemīša oriģinālmūzika, gan labi pazīstamas un publikas iemīļotas Imanta Kalniņa dziesmas: “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Akāciju palags”, “Dūdieviņš”, “Elpo” un citas. Kasparam Zemītim šis ir jubilejas gads, un par mūziku viņš saka sekojoši: “Man ir svarīgi, lai ģitāra dzied. Ja vienkārši skan notis vai var dzirdēt, kā tiek parautas stīgas, tas nav man.” Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Ainārs Rubiķis. Imants Kalniņš ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem latviešu akadēmiskās un rokmūzikas komponistiem, un savā mūzikā stāv pāri žanru robežām, ko apliecina viņa bagātīgās un krāsainās dziesmu instrumentācijas un melodiskās tēmas akadēmiskās mūzikas skaņdarbos. Šovasar Liepājas Simfoniskais orķestris koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” jau aizvadīja krāšņu opermūzikas galā koncertu ar starptautiska solistu ansambļa piedalīšanos, pie diriģenta pults stājoties azerbaidžāņu maestro Jalčinam Adigezalovam.
16. septembrī Liepājas Simfoniskais orķestris atgriezīsies savā mājvietā, koncertzālē “Lielais dzintars”, un galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atklās savu 143. koncertsezonu. Sezonas atklāšanas koncerta īpašais viesis būs čehu pianists Lukāšs Vondrāčeks.
Liepājas Simfoniskais orķestris izsludina papildkoncertu brīvdabas estrādē “Pūt, vējiņi!”
26. augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar ģitāristu un komponistu Kasparu Zemīti, kā arī dziedātājiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Elzu Rozentāli sastapsies simfoniskā sarunā ar vienu no izcilākajiem latviešu komponistiem – Imantu Kalniņu.
Ņemot vērā lielo publikas interesi, klausītājiem būs iespēja apmeklēt arī koncerta “ImKa un Kaspars Zemītis. Simfoniska saruna” ģenerālmēģinājumu pulksten 14, kas būs pilnvērtīgs koncerts. Tirdzniecībā vēl pieejamas pēdējās brīvās vietas arī uz vakara koncertu pulksten 19.
Programmā skanēs gan Kaspara Zemīša oriģinālmūzika, gan labi pazīstamas un publikas iemīļotas Imanta Kalniņa dziesmas: “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Akāciju palags”, “Dūdieviņš”, “Elpo” un citas.
Kasparam Zemītim šis ir jubilejas gads, un par mūziku viņš saka sekojoši: “Man ir svarīgi, lai ģitāra dzied. Ja vienkārši skan notis vai var dzirdēt, kā tiek parautas stīgas, tas nav man.”
Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Ainārs Rubiķis.
Imants Kalniņš ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem latviešu akadēmiskās un rokmūzikas komponistiem, un savā mūzikā stāv pāri žanru robežām, ko apliecina viņa bagātīgās un krāsainās dziesmu instrumentācijas un melodiskās tēmas akadēmiskās mūzikas skaņdarbos.
Šovasar Liepājas Simfoniskais orķestris koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” jau aizvadīja krāšņu opermūzikas galā koncertu ar starptautiska solistu ansambļa piedalīšanos, pie diriģenta pults stājoties azerbaidžāņu maestro Jalčinam Adigezalovam.
16. septembrī Liepājas Simfoniskais orķestris atgriezīsies savā mājvietā, koncertzālē “Lielais dzintars”, un galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atklās savu 143. koncertsezonu. Sezonas atklāšanas koncerta īpašais viesis būs čehu pianists Lukāšs Vondrāčeks.
26. augustā pulksten 19 koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar ģitāristu un komponistu Kasparu Zemīti, kā arī dziedātājiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Elzu Rozentāli sastapsies simfoniskā sarunā ar vienu no izcilākajiem latviešu komponistiem – Imantu Kalniņu.
Koncertā skanēs gan Kaspara Zemīša oriģinālmūzika, tostarp gaidāms jaundarba “Gadalaiki” pirmatskaņojums, gan labi pazīstamas un publikas iemīļotas Imanta Kalniņa dziesmas: “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Akāciju palags”, “Dūdieviņš”, “Elpo” un citas.
Pie diriģenta pults stāsies Ainārs Rubiķis.
“Man ir svarīgi, lai ģitāra dzied. Ja vienkārši skan notis vai var dzirdēt, kā tiek parautas stīgas, tas nav man,” stāsta Kaspars Zemītis, kuram šis ir jubilejas gads.
Imants Kalniņš ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem latviešu akadēmiskās un rokmūzikas komponistiem, un savā mūzikā stāv pāri žanru robežām, ko apliecina viņa bagātīgās un krāsainās dziesmu instrumentācijas un melodiskās tēmas akadēmiskās mūzikas skaņdarbos.
Šovasar Liepājas Simfoniskais orķestris koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” aizvadīs kopumā divus koncertus: Liepājas īsās vasaras pilnbriedā, 15. jūlijā pulksten 19, krāšņā opermūzikas galā koncertā klausītāji varēs baudīt slavenu operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumus, ko radījuši tādi mūzikas dižgari kā Džuzepe Verdi, Džoakīno Rosīni, Pjetro Maskanji, Žils Masnē un Šarls Guno.
Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz brīvdabas estrādes skatuves kāps šarmantais franču soprāns Perīna Madefa, harismātiskais tenors, izcilās balss īpašnieks Mihails Čulpajevs un rumāņu baritons Bogdans Baču.
Pie diriģenta pults opermūzikas galā koncertā stāsies izcilais azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs, ar kuru Liepājas Simfoniskais orķestris koncertējis jau iepriekš.
Aizsākusies 1881. gadā, simfonisko koncertu tradīcija kļuvusi par neatņemamu Liepājas kultūridentitātes zīmi. Ir mainījušās varas, pati pilsēta, brīvdabas koncertiem būvētās estrādes, tomēr, jūras elpas apdvesta, mūzikas baudīšana vasaras vakaros atkal un atkal atgriežas mūsu pilsētas gara dzīves ritumā.
Pērn, atbilstoši koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atdzimšanas lielajam brīdim, Liepājas Simfoniskais orķestris trijos vērienīgos koncertos godināja fundamentālas Kurzemes kultūras galvaspilsētas mūzikas tradīcijas – Liepājas operas tradīciju ar operas galā koncertu, 140 gadus ilgstošo simfonisko tradīciju ar Vestarda Šimkus un Gunta Kuzmas koncertprogrammu, un vairāk nekā pusgadsimtu dimdošo rokmūzikas tradīciju ar leģendāro grupu “Pērkons”.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklāšeit. Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pilsēta.
Marijai jau kopš bērnības patīk rīkot svētkus. Tieši tāpēc, savas 2023. gada vērienīgās jubilejas – 30 gadi uz skatuves un skaisto dzīves rituma gadskaitli – 50, vēlas atzīmēt ļoti krāšņi un priecīgi. Mūsu Ziemeļzemes platuma grādos Saules gaisma un siltums ir ļoti maz, tāpēc Marija vēlas dāvāt publikai savu sen sapņos iedomātu koncertu “FIESTA de MARIA”. Muzikāls koncertšovs ugunīgi saulainos Latino ritmos. Šie svētki būs kā tāds neliels brazīliešu festivāls, kurā mijiedarbosies kubiešu un meksikāņu deju ritmi, kā arī argentīniešu kaisle un Marijai tik mīļas Samba un Bossa Nova.
Uz skatuves būs brīnišķīgu mūziķu komanda un viesi no dažādām Saules siltuma apdāvinātām valstīm, kā Francija, Brazīlija, Čīle u.c.
Muzikālā materiāla aranžijas veidos patiesi fantastisks mūziķis, ģitāras virtuozs, komponists un Marijas, kā arī Latvijas mūziķu draugs no Parīzes – Sebastjens Žinjo (Sebestien Giniaux), kurš šajā projektā sadarbosies tandēmā ar Žorisu Viskuesnelu (Joris Visquesnel).
Programmā skanēs: publikai zināmas un sen nedzirdētas dziesmas no Marijas daudzgadīgā albumu, koncertu repertuāra un izrādēm pavisam citā skanējumā. Maestro Raimonda Paula, Nika Matvejeva, Ivara Musta dziesmas ar apburošajiem Jāņa Petera, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača, Valda Atāla, Ojāra Kalniņa, Marata Samauska un citu autoru vārdiem. Tiks iekļautas arī Marijas pašas īpaši radītās dziesmas Starptautiskā dziesmu konkursa ”Eirovīzija” skatuvei – “I wanna”, “Hey boy follow me” un daudzas citas melodijas, kas mīļas ne tikai dziedātājai, bet arī viņas klausītājiem un skatītājiem.
Lai arī koncerts solās būt gana retrospektīvs, protams, skanēs pavisam jaunas dziesmas, kas tiek radītas tieši šiem jubilejas koncertiem, kā arī daži pasaules hiti, kuriem skanot, nav iespējams nosēdēt mierīgi uz vietas, jo tā vien gribās dejot.
Šie svētki nav iedomājami bez krāšņiem kostīmiem, dejām, negaidītiem viesiem un patīkamiem pārsteigumiem.
Dzīve, lai cik sarežģītiem scenārijiem rakstīta, ir kā šampanietis – dzirkstoša, neaizmirstama un unikāla!
Koncerts Liepājā notiks 2023.gada 25.augustā pl. 19:00 koncertdārzā “Pūt vējiņi”.
Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un šeit
Martā ar vētrainām ovācijām VEF Kultūras pilī izskanēja vērienīgs koncerts „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”. Tā kā atsaucība bija ļoti liela un daudzi izteica domu, ka šādam koncertam vajadzētu kļūt par tradīciju, tas vēlreiz izskanēs 20. augustā pulksten 19 koncertdārzā „Pūt, vējiņi!” Liepājā.
Tajā piedalīsies populārākie latviešu estrādes mākslinieki, kas izpildīs dziesmas no „Latvijas šlāgerkanāla” zelta fonda.
Koncertā uzstāsies Andris Ērglis, Samanta Tīna, Jānis Krūmiņš, Jenny May, Guntis Veits, Normunds Rutulis, Ieva Sutugova, Kaspars Markševics, Ineta Rudzīte, Liene Šomase.
„Katrā gadu desmitā ir savas tautā iemīļotas dziesmas, kas palīdz mosties, uzlabo garastāvokli, liek raudāt vai, tieši otrādi – pasmaidīt,” saka „Latvijas šlāgerkanāla” izveidotājs un vadītājs, vienlaikus režisors un producents Igors Linga. „Kanāls apkopojis dziesmas, kas latviešu tautai bija svarīgas laikā, kad dzīvojām zem padomjzemes žņaugiem, kā arī tās, kas iemīļotas tagad, neatkarīgās Latvijas laikā. Padomju gados latvieši par savu dziesmu balsoja „Mikrofona” aptaujās, un arī šīs melodijas mēs nevēlamies pazaudēt, jo dziesmas jau dzīvo mūžīgi! Ne velti daudzas no tām ir ierakstītas no jauna un arī tādā veidā saglabātas. Kaut vai Maestro Raimonda Paula slavenā dziesma „Par pēdējo lapu”, ko savulaik izpildīja Nora Bumbiere. Labs pierādījums ir arī komponists Imants Kalniņš – viņa dziesmas var dziedāt jebkurš, un tās nereti skan kā himnas.
Dziesmas, kas bija populāras pagājušā gadsimta sešdesmitos, septiņdesmitos un astoņdesmitos gados, mēs gribam parādīt klausītājiem mūsdienās – 2023. gadā. Jo vecās dziesmas nepazūd – tās bija, ir un būs, savukārt mums ir pienākums tās nest tālāk. Un kāda starpība, kas izpilda dziesmu „Par pēdējo lapu”! Tā vienmēr bijusi visas latviešu estrādes mūzikas pērle! Gribas slavēt ne tikai mūsu laika dziesmas, kuras dzirdamas „Latvijas šlāgerkanālā”, bet paralēli celt gaismā arī tās, kas skanēja vecākās paaudzes jaunības gados – laikā, kad daudzi vēl nebija dzimuši.
Mēs, latvieši, visu laiku slavinām savus dzejniekus un rakstniekus, sevišķi mūsu literatūras klasiķus. Bet, arī runājot par mūziku, mums ir tik daudz fantastisku dziesmu, ar ko varam lepoties. Mēs neesam neko sliktāki, teiksim, par angļiem, kuri ceļ gaismā savus populāros mūziķus, vienkārši krietni mazāka tauta. Bet mums ir savas dvēseles dziesmas, un tās nedrīkst pazaudēt. Tām jāskan atkal un atkal, arī pēc desmit, divdesmit un piecdesmit gadiem!”
Vai tu zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tutai ir ieplānots koncerts? Tad viss sāk notikt galīgi garām! Bet tas nekas, jo beigu beigās tā ir vēl jautrāk. Nāc uz Tutas šīs vasaras koncertu un uzzini, kā Tutai, slinkajai Tutai, Lapsai un pārējiem muzikālajiem un dejojošajiem draugiem klāsies ačgārnajā dienā.
Šovasar jau ceturto reizi norisinās Tutas vasaras koncerttūre, kurā mazie tutfani būs aicināti dziedāt un dejot līdzi sev iemīļotajām dziesmām no Latvijā populārā bērnu seriāla “Tutas lietas”. Koncertā piedalīsies gan Tuta un viņas rotaļu draugi, gan visu dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence kopā ar talantīgu mūziķu grupu, kas rūpēsies par koncerta muzikālo augstvērtību. Koncertu organizē producents “Ausma”.
Koncerts paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, tā ilgums būs 50 minūtes. Ieejas biļete nepieciešama katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma.
Vai tu zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tutai ir ieplānots koncerts? Tad viss sāk notikt galīgi garām! Bet tas nekas, jo beigu beigās tā ir vēl jautrāk. Nāc uz Tutas šīs vasaras koncertu un uzzini, kā Tutai, slinkajai Tutai, Lapsai un pārējiem muzikālajiem un dejojošajiem draugiem klāsies ačgārnajā dienā.
Šovasar jau ceturto reizi norisinās Tutas vasaras koncerttūre, kurā mazie tutfani būs aicināti dziedāt un dejot līdzi sev iemīļotajām dziesmām no Latvijā populārā bērnu seriāla “Tutas lietas”. Koncertā piedalīsies gan Tuta un viņas rotaļu draugi, gan visu dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence kopā ar talantīgu mūziķu grupu, kas rūpēsies par koncerta muzikālo augstvērtību. Koncertu organizē producents “Ausma”.
Koncerts paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, tā ilgums būs 50 minūtes. Ieejas biļete nepieciešama katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma.
Grupa “Menuets” ielūdz uz saviem jubilejas koncertiem!
Šogad leģendārā grupa «Menuets» svin 55 gadu jubileju, kura tiks ieskandināta jau 11. augustā ar koncertu Jelgavā. Jubilejas koncerttūre turpināsies ar koncertiem Liepājā, atjaunotajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” 12. augustā, Ventspilī, Jēkabpilī un citviet Latvijā, bet noslēgsies ar koncertu Rīgā, VEF Kultūras pilī.
Foto: Toms Norde
Grupa „Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, kas kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja, turklāt šobrīd „Menuets” ir vecākā joprojām koncertējošā grupa Latvijā. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā, nu „Menuets” 2023.gada vasarā un rudenī svinēs savus zelta 55 saviļnojot, aizkustinot un aicinot kopā idziedāties no visas sirds.
Viks jeb dzejnieks Viktors Kalniņs sagaidot Menueta lielo jubileju teic tā: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus «Rolling Stones».» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.
Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.
„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts… Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”.
«Menuets» dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā «Menuets» ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».
Jubilejas koncertprogrammā 2023.gada vasarā un rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.
Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.
Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums «Menuetu» vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju un šogad gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida «Menueta» atklāšanas brīnums.
Vai tu zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tutai ir ieplānots koncerts? Tad viss sāk notikt galīgi garām! Bet tas nekas, jo beigu beigās tā ir vēl jautrāk. Nāc uz Tutas šīs vasaras koncertu un uzzini, kā Tutai, slinkajai Tutai, Lapsai un pārējiem muzikālajiem un dejojošajiem draugiem klāsies ačgārnajā dienā.
Šovasar jau ceturto reizi norisinās Tutas vasaras koncerttūre, kurā mazie tutfani būs aicināti dziedāt un dejot līdzi sev iemīļotajām dziesmām no Latvijā populārā bērnu seriāla “Tutas lietas”. Koncertā piedalīsies gan Tuta un viņas rotaļu draugi, gan visu dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence kopā ar talantīgu mūziķu grupu, kas rūpēsies par koncerta muzikālo augstvērtību. Koncertu organizē producents “Ausma”.
Koncerts paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, tā ilgums būs 50 minūtes.
30. jūlijā plkst. 12.30 un 15.00 Liepāja, “Pūt, Vējiņi!” koncertdārzs. Ieejas biļete nepieciešama katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes “Biļešu paradīze” kasēs.
